Jaunās mammas loma – manas ekspektācijas un realitāte

Es esmu tik daudz citiem un tik maz sev – šī frāze man pēdējā laikā visu laiku skan galvā. Agrāk tas bija darbs, klienti, tagad mans mazais Emīls, kuram nesen palika vien divi mēneši. Esmu jaunā māmiņa, tā ir pavisam jauna loma manā dzīvē. Iepriekš tas bija podkāsts, personāla atlase, koučings un konsultācijas darba meklētājiem. Šodien vēlos pastāstīt par savu jauno lomu, kā tas ir – gribēt apvienot profesionālo karjeru un pilna laika mammas lomu, kādas bija manas gaidas un kāda ir realitāte.

Es varēšu atsākt strādāt jau vienu mēnesi pēc dzemdībām

Kad biju stāvoklī, tad darbojos var teikt, ka līdz pēdējam. Pieņēmu klientus gan konsultācijām, gan koučingam, ierakstīju daudz podkāsta epizodes, mācījos angļu valodu, apmeklēju kursus un biju sociāli aktīva. Mēnesi pirms dzemdībām liku darbus pie malas, man tas nenācās viegli, nācās sevi pamatīgi pierunāt. Biju plānojusi jau februāra sākumā (mēnesi pēc dzemdībām) atsākt darboties ar klientiem un podkāstu. Tādas bija manas ekspektācijas. Realitāte ir tāda, ka jau ir pagājuši vairāk nekā 2 mēneši, bet es vēl neesmu atsākusi darboties un ja pavisam godīgi, tad man negribas. Mana prioritāte šobrīd ir mans bērns un laiks sev. Esmu atsākusi iet pie kouča, lai kā es saku “sakārtotu savu galvu”. Tā ir stunda reizi nedēļā, ko veltu savai labbūtībai un pašizaugsmei. Reizi nedēļā man ir angļu valodas nodarbība, lai uzturētu savu angļu valodu. Daudz pastaigājos svaigā gaisā ar mazo, vingroju, jo sāp mugura un reizi nedēļā eju uz muguras masāžu. Tas ir mans komplekts šobrīd, lai izdzīvotu un nesajuktu prātā, jo mazais prasa tik daudz laika. Pagaidām vēl nezinu, kad es atsākšu darboties ar klientiem, bet esmu sapratusi, ka aprīļa mēnesis tas vēl nebūs.

Man būs daudz enerģijas un brīva laika

Mana grūtniecība ritēja ļoti labi, es jutos enerģijas pilna, vingroju, strādāju, arī strādāju vakaros ar klientiem. Man nebija viegli paņemt brīvu jūniju no klientiem vai samazināt stundu skaitu vakaros, bet es mērķtiecīgi ar to strādāju koučinga sesijās. Ir cilvēki, kurus jāmotivē strādāt, mani ir jāmotivē atpūsties. Es biju domājusi, ka tad, kad mazais piedzims es būšu enerģijas pilna, man būs daudz brīvais laiks un kamēr viņš gulēs es varēšu strādāt ar klientiem. Kā tad, realitāte bija tāda, ka mēnesi pēc dzemdībām man nebija enerģijas, nevarēju sēdēt, daudz kustēties, man reiba galva, sāpēja mugura (tā vēljoprojām sāp) un brīva laika man ir aptuveni 3 stundas nedēļā, ko esmu ieplānojusi tikai sev.

Jaunās māmiņas, kuras netiek galā ir lūzeres

Kad biju stāvoklī, lasīju Vitas Kalniņas grāmatu “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē”. Tur tika stāstīts par to, ka pēc bērna piedzimšanas ir jāatvadās no savas vecās dzīves un par to bieži vien jaunajām māmiņām ir sēras, tika stāstīts par pēcdzemdību nomāktību, skumjām un depresiju, par to, ka ar daudz ko netiek galā sievietes. To visu lasot es domāju “ar mani noteikti nekas no tā visa nenotiks”. Es taču esmu tik enerģijas pilna, mani atbalsta vīrs un viss būs lieliski. Es domāju, ka tās sievietes, kuras piemeklē nomāktība, nevar sakārtot māju vai ieiet dušā ir vienkārši lūzeres, kuras netiek galā ar sevi, kā arī viņām nepalīdz vīri. Realitāte ir tāda, ka ar visu atbalstu es biju vienu soli no pēcdzemdību depresijas, jo pirmo reizi savā dzīvē es jutos tik fiziski slikti, es biju “piesieta” bērnam un mājai, es nevarēju pat vadīt automašīnu, jo nevarēju sēdēt un mani tas iedzina lielās skumjās par to, ka man ir jāatvadās no savas brīvības, karjeras un sava ego.

Šobrīd man ir līdzīgas sajūtas kā 2020. gada pavasarī, kad zaudēju darbu. Atkal pieķērusi sevi pie domas (jau otro reizi), ka pārāk daudz asociēju sevi ar darbu, karjeru, ja man to atņem, tad man šķiet, ka no manis nekas pāri nav palicis. Tā ir nenoteiktības sajūta, kas grauž no iekšienes, ka tu nezini, kas notiks rītdien. Nobeigumā vēlos pateikt to, ka šajā atklātajā rakstā vēlos atgādināt gan sev, gan citām topošajām mammām, ka darbs un karjera nav visa pasaule, ka bērns ļoti ātri aug un bērna kopšanas atvaļinājums paies vēja spārniem, meklējiet palīdzību, ja tāda jums ir nepieciešama (koučs, terapeits, zīdīšanas konsultants, miega konsultants vai kas cits) un neaizmirstiet par sevi, laiku sev un savai “galvas sakārtošanai”. Savukārt es strādāju ar savu atbildības sajūtu, kontroli, nenoteiktības sajūtu un perfekcionismu. Man šī tēma ir svarīga, lai topošās mammas laicīgi uzzina par to, kāda būs jaunā realitāte, jo bieži vien runā tikai par visu skaisto un labo. Tāpēc veidoju audio dienasgrāmatu un plānoju skaļāk runāt par šo tēmu. Ļoti ceru, ka nākotnē būs lielāks atbalsts jaunajām māmiņām pēcdzemdību periodā, kā arī tajā periodā, kad ir jāatgriežas darbā.